Wybierz wersję:

da capo

<

Kungs un kundze (“kaimiņ, “kaimiņien”)
lēnām, ritmiskām kustībām,
pēdējiem spēkiem rāpās, nepārmijot ne vārda,
ieturot pieklājīgu distanci,
kuru tikai virsotnē,
iespējams, bezspēkā apjaušot lavīnas nenovēršamību –
pēkšņi saīsināja viņas zvaigāšana:
“Jā, izdrāz, jākli,
izdrāz mani, plancku!” –
zilbi pa zilbei šķaidīja siekalu šķieznas
ar putām uz lūpām, un valgu skatienu smilkstot,
lai nepārtrauc, bet viņš,
pakļāvīgais kaimiņš, uzticamais mīlnieks,
klusēdams izpildīja viņas vēlēšanos – kā tāds kapo
bezkaislīgi uzgrūda līdz smailei,
no kuras viņa nokrita.
Un kas to būtu domājis –
ar šo vienu teikumu pietika dzejolim.
Laiks savilkt bilanci.
Šausmas? Baismas? Drausmas? Vēsturei
labpatīk atkārtoties.

 

[1] da capo – No sākuma (it.val.)
Dzejoļi no grāmatas: Sztuka przekładu – Szczecin: Forma, 2018
© Copyright for the Latvian  translation by Marians Rizijs
 
Wybierz wersję:

da capo

s

Pan i pani („sąsiedzie”, „sąsiadko”)
rozkołysani w rytmicznym, monotonnym ruchu
mozolnie wspinali się bez słowa,
zachowując do siebie grzecznościowy dystans,
który dopiero u szczytu –
być może z bezsilności wobec zbliżającej się lawiny –
nagle skróciło jej plugawe rżenie:
„Tak,
rżnij mnie, skurwielu,
rżnij mnie, szmatę!” –
sylaba po sylabie ciskała bryzgami śliny,
z pianą na ustach i wilgocią w oczach skomląc,
żeby nie przestawał, a on,
spolegliwy sąsiad, niezawodny kochanek,
w milczeniu spełniał tę prośbę – jak kapo
beznamiętnie popychał ją aż na sam wierzchołek,
skąd spadła.
I pomyśleć,
że to jedno zdanie miało starczyć za wiersz.
Trzeba podsumować.
Zgroza? Ohyda? Horror? Historia
lubi się powtarzać.

Zobacz inne utwory autora->
Zobacz inne utwory w tym języku->