Dzieła w języku: latviešu valodā
vai mūsu krānā ir karsts karš
vai mūsu krānā ir karsts karš vai mūsu krānā ir auksts karš vai tad patiešām nemaz nav kara solīja taču ka būs pēcpusdienā paši savām acīm redzējām paziņojumu “karš parādīsies pēc plkst. četrpadsmitiem nulle nulle”. un nu jau trīs...
Czytaj dalej >>
Ko nozīmē šis taureņu mākonis?
Ko nozīmē šis taureņu mākonis? Vai tas ir sveiciens vai uzbrukums? Varbūt mēs esam par lielu savā viengabalā un traucējam rotaļu? Varbūt zilonis tūliņ sadalīsies trīstūkstoš taureņos un nāks pār mums taureņu mākonī? Varbūt ziloņi tikai izliekas par ziloņiem, bet...
Czytaj dalej >>
*** [es nespēju tajā visā iedziļināties]
*** es nespēju tajā visā iedziļināties es nespēju tajā vietā beigties un sākties man par to visu maksāt var nākties ar dzīvi un sevi. pret augli paceļu roku tā ir tik caurspīdīga ka nobīstos tādēļ uzlasu augļus kritušos tādēļ uzlasu...
Czytaj dalej >>
divas māsas un ķēniņš
Taisnība ir to pusē, kas raksta, nevis to pusē, kas kādu – noteikti vērā ņemamu – iemeslu dēļ neraksta. Janušs Dževuckis (šeherezāde) viņu izglāba runāšana tumsā kad pa logiem izgāž samazgas iedams šauru dubrovniku ieliņu EJU EJU EJU - mūrmauroja...
Czytaj dalej >>
Vēlēšanas (c)
Atradu uz savas ādas dažas politizētas lāses, uz kurām Tu neatbildi. Un es palieku ar tām vēlēšanu lietū. Lāsts pār visiem, kas nepadevās, ierasti nograuzuši sev kāju, Izvēles dēļ starp svešo un svešo. Bet no Tevis - ne vārda. ...
Czytaj dalej >>
Vēlēšanas (b)
Tu - no pirmajiem vārdiem, kas meklē sevī klusumu. Komunikācija - bīstama, komunikācija - bīstama. Mokas ar paša ķermeni, kurš ir pretrunā reliģijas pamatiem. Paēst un piešķirt jēgu ik lietai. Un vēlreiz par iekšējo klusumu. © Copyright for the...
Czytaj dalej >>
Vēlēšanas (a)
Kalnos migla, kā nezin kas. Lietus apdzēš pēkšņo uguni, kas nodrošināja saziņu starp mums. Dūmi spiežas cauri pūlim, izkliegdami manu vārdu nepazīstamā zemē. Nezinu šo zemi, nepazīstu. Tuvojas stunda, tai lauzta roka, tā pienāk, un tai saplaisājuši pirksti, kā okupācijai...
Czytaj dalej >>
Cilvēks
Cilvēks, kurš māk ēst un gulēt nevainojams pilsonis, darba automāts, distālais sakodiens. Tādi cilvēki mirst patstāvīgi, koncentrējušies, dabūjuši kaklā vai pakausī lodi, paciešot sāpes kā neveiklu komplimentu. Tautas kultūra - vari iedomāties? - revolūciju un karu kultūra. Dzemdēt, par spīti...
Czytaj dalej >>
naba
vispirms dzīvoji aiz dubultsienas atgriezies par vienu sienu plānākā mājā bija cita atbalss bija cita asins duna un vai tad to var saukt par atgriešanos varbūt tikai tobrīd aizvien ne savām kājām pirmoreiz pārkāpi šo slieksni šis slieksnis nodilis šis...
Czytaj dalej >>
pępek
najpierw mieszkałaś za podwójną ścianą wróciłaś do domu o ścianę mniej inne było echo inne było tętno czy można więc nazwać to powrotem może dopiero wtedy – wciąż na nie swoich nogach – pierwszy raz przekroczyłaś ten próg ten próg...
Czytaj dalej >>
tuvās gaismas
Vlodzimežam Pazņevskim aizbraukšanas dienā lija zeme staigna visur vienas peļķes un māte viņam vēl nopakaļ no krūkas izlēja ūdeni bija jāatgriežas pirms šis ūdens pazūd viņš atgriezās pēc gadiem sausums izkaltējis visu vojevodisti māls saplaisājis mitekļi tukši plakstiņš neapēno nevienu...
Czytaj dalej >>
noklusēto burtu krāsa
izsvieda mani no darba gadu gadiem nevarēja mani izkustināt bet nu atnāca jaunais šefs un labdiena vietā parādīja man durvis kā tā? iesauca mani pie sevis un saka cilvēks ir kā burts miris blāvs un neizteiksmīgs mironis zārkā kamēr neparādās...
Czytaj dalej >>
satelīta šķīvis
(dots pret dotu) Kam lemts atdzimt dziesmā, tam jāmirst zemes dzīvē. Frīdrihs Šillers Dārzā vai kapos (tagad nav svarīgi, bet tie patiešām bija pasaules kara frontēs kritušo kareivju kapi) večuks pļāva zāli ar pļaujmašīnu. Aiz sētas pa taku gāja večiņa....
Czytaj dalej >>
suņu rejas līdz debesīm nepaceļas
Pie lieltirgotavas “Hermess”, paslējis purnu, rej suns. Ir nakt, debesīs mirguļo zvaigznes. Re, nupat viena nokrita. © Copyright for the Latvian translation by Marians Rizijs
Czytaj dalej >>
da capo
Kungs un kundze (“kaimiņ, “kaimiņien”) lēnām, ritmiskām kustībām, pēdējiem spēkiem rāpās, nepārmijot ne vārda, ieturot pieklājīgu distanci, kuru tikai virsotnē, iespējams, bezspēkā apjaušot lavīnas nenovēršamību – pēkšņi saīsināja viņas zvaigāšana: “Jā, izdrāz, jākli, izdrāz mani, plancku!” – zilbi pa zilbei...
Czytaj dalej >>