Utwory
Cilvēks
Cilvēks, kurš māk ēst un gulēt nevainojams pilsonis, darba automāts, distālais sakodiens. Tādi cilvēki mirst patstāvīgi, koncentrējušies, dabūjuši kaklā vai pakausī lodi, paciešot sāpes kā neveiklu komplimentu. Tautas kultūra - vari iedomāties? - revolūciju un karu kultūra. Dzemdēt, par spīti...
Czytaj dalej >>
Menel
Ludzkie wybory nigdy nie są banalne. Właściwie sama zasada zawsze jest prosta: człowiek z kilku możliwości wybiera jedną, albo najpierw jedną, a potem drugą, a potem trzecią. Dramat rozpoczyna się w momencie podejmowania decyzji. Z jednej strony – wszystko jest...
Czytaj dalej >>
ežiukas poetiniam rūke
minkštapilvė mergaitė su sielon įaugusiais spygliais išniro iš rūko pasišiaušus dulksnos nulyta patikliai lakė iš to paties butelio glaustėsi sėdėjom prie upės surūdijęs laivelis geltonų lapų per tris pirštus mineralinis čiurlena tris naktis miegojau su tuo ežiuku pašonėj parsivežiau namo...
Czytaj dalej >>
taikos karalienės tazeris
ryte man prikalė inkilą ir įkando šuva kad įlindęs į juos galėčiau stebėti kūną virstant lūšnynais per taikos karalienės šturmą sopulingajai motinai imant mane ir guldant veidu į grindinį užlaužtom maldai rankom nes rodos gimiau ir iškart atsistojau kaip koks...
Czytaj dalej >>
Królowa mrozu
Oto Królowa Mrozu idzie przez ulicę, otoczona przez dziką snieżycę. Usta ma blade, zaciśnięte twardo i kapelusz z zasnieżoną kokardą – w ręku list. Czarne słowa na białym papierze, z których mróz swój początek bierze. Idzie prędko ku rzece. Zamarzłe...
Czytaj dalej >>
Менель
Ситуація людського вибору ніколи не буває банальною. Тобто структурно вона завжди проста: з кількох можливостей людина вибирає одну або почергово вибирає то одне, то друге, то третє. Людська драма народжується у процесі прийняття рішення. А отже, з одного боку, все...
Czytaj dalej >>
VII
Za miastem, nad urwiskiem, u brzegu jeziora, Blaskiem w niebo uderzając ostrym, Leży ławica miednic i dzbanów blaszanych, Których dno czas żarłoczny rdzawą szczęką przeżarł... Jest jakaś duszna poezja W niedoli tego wybrzeża, Jak gdyby się choremu śniła Polinezja I...
Czytaj dalej >>
naba
vispirms dzīvoji aiz dubultsienas atgriezies par vienu sienu plānākā mājā bija cita atbalss bija cita asins duna un vai tad to var saukt par atgriešanos varbūt tikai tobrīd aizvien ne savām kājām pirmoreiz pārkāpi šo slieksni šis slieksnis nodilis šis...
Czytaj dalej >>
pępek
najpierw mieszkałaś za podwójną ścianą wróciłaś do domu o ścianę mniej inne było echo inne było tętno czy można więc nazwać to powrotem może dopiero wtedy – wciąż na nie swoich nogach – pierwszy raz przekroczyłaś ten próg ten próg...
Czytaj dalej >>
tuvās gaismas
Vlodzimežam Pazņevskim aizbraukšanas dienā lija zeme staigna visur vienas peļķes un māte viņam vēl nopakaļ no krūkas izlēja ūdeni bija jāatgriežas pirms šis ūdens pazūd viņš atgriezās pēc gadiem sausums izkaltējis visu vojevodisti māls saplaisājis mitekļi tukši plakstiņš neapēno nevienu...
Czytaj dalej >>
światła mijania
Włodzimierzowi Paźniewskiemu aura była deszczowa na odjezdnym grunt grząski wszędzie stały kałuże lecz matka i tak wylała za nim wodę z dzbanka wrócić miał nim...
Czytaj dalej >>
noklusēto burtu krāsa
izsvieda mani no darba gadu gadiem nevarēja mani izkustināt bet nu atnāca jaunais šefs un labdiena vietā parādīja man durvis kā tā? iesauca mani pie sevis un saka cilvēks ir kā burts miris blāvs un neizteiksmīgs mironis zārkā kamēr neparādās...
Czytaj dalej >>
satelīta šķīvis
(dots pret dotu) Kam lemts atdzimt dziesmā, tam jāmirst zemes dzīvē. Frīdrihs Šillers Dārzā vai kapos (tagad nav svarīgi, bet tie patiešām bija pasaules kara frontēs kritušo kareivju kapi) večuks pļāva zāli ar pļaujmašīnu. Aiz sētas pa taku gāja večiņa....
Czytaj dalej >>
suņu rejas līdz debesīm nepaceļas
Pie lieltirgotavas “Hermess”, paslējis purnu, rej suns. Ir nakt, debesīs mirguļo zvaigznes. Re, nupat viena nokrita. © Copyright for the Latvian translation by Marians Rizijs
Czytaj dalej >>
dwie siostry i król
Racja jest po stronie tych, którzy piszą, a nie po stronie tych, którzy z jakiegoś – zapewne ważnego – powodu nie piszą. Janusz Drzewucki (szeherezada) uratowało go mówienie po ciemku kiedy z okien wylewa się pomyje szedł wąską uliczką dubrownika...
Czytaj dalej >>