Dzieła w języku: latviešu valodā

(dots pret dotu) Kam lemts atdzimt dziesmā, tam jāmirst zemes dzīvē. Frīdrihs Šillers Dārzā vai kapos (tagad nav svarīgi, bet tie patiešām bija pasaules kara frontēs kritušo kareivju kapi) večuks pļāva zāli ar pļaujmašīnu. Aiz sētas pa taku gāja večiņa....

Pie lieltirgotavas “Hermess”, paslējis purnu, rej suns. Ir nakt, debesīs mirguļo zvaigznes. Re, nupat viena nokrita.   © Copyright for the Latvian  translation by Marians Rizijs

Kungs un kundze (“kaimiņ, “kaimiņien”) lēnām, ritmiskām kustībām, pēdējiem spēkiem rāpās, nepārmijot ne vārda, ieturot pieklājīgu distanci, kuru tikai virsotnē, iespējams, bezspēkā apjaušot lavīnas nenovēršamību – pēkšņi saīsināja viņas zvaigāšana: “Jā, izdrāz, jākli, izdrāz mani, plancku!” – zilbi pa zilbei...

(ieskaitot pagrabu un bēniņus) līdz pusei ar oglēm piebērtā ķermeņa pagrabā viņš stāv pie sienas (līdzās ventilācijas šahtai) un klausās kā žāvējas veļa trīs stāvus augstāk viņa elpas korē ir dūmi   © Copyright for the Latvian  translation by Marians...

viņi ir mazi un gaida debesis debesis nenāk viņi satumst un vairs negaida vienalga nenāk beigu beigās viņu nemaz nav un tad viss kā senāk debesis tādas ka nav kur dēties sarkans oktobra orķestris nopūš visu no kokiem zemē un...

Mūzika, ko tu uztaisīsi no mākoņiem? Bērnību. Tev nav vielas. Man pietiek ar smaržu. Kā tev mākoņi smaržo? Pēc putekļiem siltiem un lietus. Pēc telpas, kurā Tu reiz biji iegājis. (Lietus atlaižas vaļā no mākoņa un krīt)